Dictionary Definition :
Definition[1]
:
聽受 [py] tīngshòu [wg] t'ing-shu [ko] 청수 ch'ŏngsu [ja] チョウジュ chōju ||| To listen and receive (the Buddha's teaching). To listen and believe (śraddhāsyanti); to listen well.
Page
:
[Dictionary References] Naka967d [Credit] greeves cmuller(entry)
Definition[2]
:
√śru, śravaṇa; upa-√śru, dig-abhimukha, paripṛṣṭa, paripṛṣṭāḥ paripraśnī-kṛtāś ca, śuśrūṣanā, śravaṇatā, śrutavat, saṃ-pratīṣ(√iṣ).
Source
:
佛教漢梵大辭典
Page
:
P.2976-P.2981