Dictionary Definition :
Definition[1]
:
【梵】jināṇkuraḥ
【梵】जिनाण्कुरः【中】最勝萌芽
【藏】rgyal ba'i myu gu
Source
:
Mahāvyutpatti - DDBC version
Related
:
jināṅkuraḥ , jinanta , jinaputra , jinaputta , jinasāsana , jinālañkāra , jinakālamālīpakaraṇa , jinādhāraḥ , jinādhāra , jinadattiya